Pamatplate. Kas tas ir, un kam nepieciešamas?

Kā jau zināms, dators sastāv no dažādām komponentēm, kuras, darbojoties kopā, palīdz mums pildīt dažādus ikdienas, darba, mācību procesus. Vairums cilvēku neinteresē no kā sastāv viņu dators, galvenais faktors, lai “nebremzē”.

Bet IT nozarē strādājošie un IT entuziasti pat ļoti interesējas, kas “lācītim vēderā” un pārsvarā cenšas komplektēt paši savus datorus. Protams, visbiežāk tie ir stacionārie datori, kurus var vienkārši sakomplektēt no dažādām komponentēm. Kaut gan arī ražotāji, kuri ļauj komplektēt sev tīkamus portatīvos datorus.

Sākot komplektēt datoru, ir jāsaprot kam dators ir nepieciešams, kāds ir budžets. Un tad arī top skaidrs, ka svarīgākā komponente būs pamatplate, jeb kā tautā to dēvē “mātesplate”. Daudzi oponēs, un teiks, ka svarīgākais IR centrālais procesors (CPU), bet es sliecos tam nepiekrist, jo beigu beigās tieši pamatplate nosaka to, kādas komponentes Jūs varēsiet komplektēt savā datorā un cik spēcīgas, kādas paaudzes komponentes būs iespējams pieslēgt konkrētajai pamatplatei. Kā arī pamatplate nosaka, cik liels izmēros būs Jūsu dators.

Tātad, kas ir un kam nepieciešama pamatplate?

Definīcija: Mikrodatora montāžas plate, kas veido mikrodatora pamatstruktūru. Tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai. Ja mikroshēma, kas vada displeju, virknes un paralēlās pieslēgvietas, peli un diskdziņus, neatrodas uz mātesplates, tad tos vada autonomas vadības iekārtas, kuras pievieno mātesplates izvērses platei.

Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998

Un tagad vienkāršā “cilvēku valodā”. Pamatplate nepieciešama lai uz tās montētu visas nepieciešamās datora komponentes: CPU, Brīvpiekļuves atmiņu (RAM), pievienotu paplašinājuma kartes. Pamatplate ir datora skelets vai pamati uz kā tiek būvēts viss dators.

Kādi ir svarīgākie raksturlielumi pamatplatei?

  • CPU ligzda
  • Atbalstītā brīvpiekļuves atmiņas (RAM) paaudze
  • Izmantotais mikroshēmojums (chipset)
  • paplašinājumu portu paaudze un to skaits
  • Kāda veida datu nesējus iespējams pieslēgt pamatplatei
  • Pamatplates izmērs (Form Factor)
  • Ievades un Izvades interfeisa porti (I/O ports)
ATX pamatplate
MINI-ITX pamatplate
NANO-ITX pamatplate

Kā redzams iepriekšējos 3 attēlos, pamatplates izmērs jau nosaka daudzas lietas. Pati galvenā, cik daudz komponenšu būs iespējams pieslēgt datoram. Tas nozīmē, cik ierobežota būs datora veiktspējas paplašināšana un paaugstināšana nākotnē. Cik daudz paplašinājuma kartes varēs pieslēgt izmantojot PCI-E kopni vai cik daudz RAM atmiņas moduļus varēs pieslēgt, kas ierobežo maksimāli pieejamo RAM apjomu, kā arī cik daudz pastāvīgās, jeb sekundārās atmiņas varēs pieslēgt (HDD, SSD). Kā arī pamatplates izmērs ierobežo kādu dzesēšanas risinājumu varēsiet izmantot savam datoram. Kā arī kādu korpusu varēsiet izmantot savam datoram. Likumsakarība ir šāda, jo lielāka pamatplate, jo jaudīgāks būs dators.

Kādi tad ir šie izmēra standarti un vai vispār ir kaut kādi standarti? Kā izrādās IT nozarē standarti ir ļoti lielā cieņā. Visiem patīk visu standartizēt. Protams, gadās, ka notiek 2 standartu cīņas, kurš nu būs populārākais, bet beigu beigās pārsvarā paliek viens vienīgais un pareizais. Vai arī…?

Ar pamatplatēm nav tik vienkārši, kā izrādās personālo datoru (PC, Personal Computer) sistēmplatēm populāri ir divi standarti ATX un ITX ar to dažādām variācijām, jeb izmēriem.

ATX (Advanced Technology eXtended) – Izgudroja/patentēja kompānija Intel 1995. gadā. Jā jā, tie paši, kuri ražo nereāli forošos CPU (laikam jāsaka kādreiz nereāli foršos). Viņi uzlaboja IBM standartu ar nosaukumu AT, kurš kļuva neaktuāls ap 1997. gadu. ATX sistēmplates izmēri ir 244mm platums un 305mm augstums. Micro ATX izmērs ir 244mm platums un 244mm platums. Pēc formas ATX ir taisnstūra forma, Micro ATX ir kvadrāts.

Micro ATX un ATX

ITX standartu izveidoja mikroshēmu, pamatplašu ražotājs VIA Technologies 2001. gadā. Šīs pamatplates ir vēl kompaktākas un paredzētas mazāku datoru komplektēšanai.

Personālo datoru komplektēšanā populārākais ir MINI-ITX izmērs 170x170mm. Parasti šādām pamatplatēm ir 2 RAM sloti, 1 PCIE paplašinājuma slots, 4SATA porti, 1 M.2 slots, 1 CPU ligzda. Gadās, ka CPU arī ir ielodēts šāda izmēra platēs. Entuziastiem arī patīk Nano-ITX izmērs, bet tie jau ir tikai 120mmx120mm, un tur jau ir jāizmanto SO-DIMM atmiņas moduļi, kurus pārsvarā izmanto portatīvajos datoros,kā arī ļoti reti ir pieejami paplašinājuma sloti kā PCIE. Šīs plates izmanto, lai kompletētu dažādus interesantus un neierastus datorus, kuru korpusi neatgādina ierasto PC izskatu.

Tātad, izpētot pamatplates izmērus, var secināt, ka to izmērs var būtiski ietekmēt nākotnes datora veiktspēju vai funkcionalitāti. Kaut arī daudzos informācijas resursos tiek uzskatīts, ka pamatplate nav nekas svarīgs. Visi uzsver, ka galvenais datora veiktspējas rādītājs ir CPU. Tas tā diemžēl nav. CPU nosaka, cik ātri Jūsu dators var darboties, bet ar nosacījumu, ka tiks piemeklēta pareiza pamatplate un tā spēs utilizēt visu CPU potenciālu. Jo kā jau visiem zināms- dators darbojas tik ātri, cik ātri darbojas tā lēnākā komponente!

Nākošajos rakstos turpināšu aprakstīt pārējos izvēles kritēriju.

Nobeigumā vēl grafiks ar dažādiem pamatplašu izmēriem un standartiem. Kā saka- “the more You know”